Katru gadu lielākā daļa Eiropas valstu tiek sarindotas pēc dažādiem kritērijiem kā: darba vietu skaits, apmierinātība ar dzīvi, izglītība, drošība, ienākumu līmenis. Šī statistikas datu apkopošana ir uzsākta ar Ekonomiskās Sadarbības un Attīstības organizāciju, kas norāda cilvēku labklājību dalībvalstīs. Kurās Eiropā valstīs ir visizdevīgak strādāt?

Darbs ar ekonomisko situāciju darbojas roku rokā. Valstis, kurām ir zemāks bezdarba līmenis, arī politiski ir stabilākas un veselīgākas.

Nodarbinātības līmenis Eiropas iedzīvotajiem darbspējas vecumā vidēji ir 15 līdz 64 gadi, visaugstākajam esot Islandē – 82%, Šveicē – 80%, Norvēģijā – 75%. Arī Zviedrijā un Holandē nodarbinātība ir augsta - 74%, Vācijā – 73%. Savukārt Luksemburgas pilsoņiem ir visaugstākā alga – gandrīz 49 000 EUR gadā, Šveicē tā ir – 48 000 EUR gadā, Novēģijā – 43 000 EUR gadā, Īrijas Republikā – 42 000 EUR gadā, tāpat Dānijai un Beļģijai ir labi rāditaji – 41 000 EUR gadā.

Valstis tika vērtētas 10 baļļu skalā, ņemot vērā darba apstākļu un nodarbinātības līmeņa faktorus. Īslandei pēc šiem rādītājiem ir visaugtākais vērtējums – 9.5, Šveicei – 9.4, Norvēģijai – 9.0, arī Holandei, Luksemburgai un Austrijai šie rādītaji ir ļoti labi - 8.2, Vācijai– 8.1, Dānijai – 8.

Piemeklējot atbilstošu līdzsvaru starp darbu un ikdienas dzīvi, nozīmīgs faktors ir labklājība. Jo vairāk cilvēki strādā, jo mazāk laika atliek citām aktivitātēm, kā piemēram: ēšanai, miegam, atpūtai. Spānijā un Dānijā esošie darbinieki vidēji dienā velta 16.1 stundas visām iepriekšminētajām aktivitātem, taču Beļģijā esoši darbinieki tam velta 15.7 stundas, Norvēģijā – 15.6 stundas, Holandē 15.4 stundas, Francijā un Vācijā – 15.3 stundas, visbeidzot Īrijā - 15.1 stundu.

Vispiemērotākais balanss starp darbu un citām aktivitātēm ir raksturīgs Dānijai, kurai skalā no 1-10 vērtējums ir 9.8, tālāk Spānija - 9.3, Holandei un Beļgijai - 8.8, nedaudz atpaliekot Norvēģijai ar 8.7, sekojot Zviedrijai - 8.1, Vācijai - 8.0, Krievijai un Austrijai - 7.9.

2015.gadā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija sarindoja 36 valstis. Arī Latvija ir apliecinājusi savu nodomu pievienoties pārējām dalībvalstīm. Latvija ir gaidāma kā ESAO dalībvalsts 2016.gadā, jo no pagājušā gada ir ievērojams progress sarunu vešanā par Latviju kā daļu no ESAO.